Bieži vien videoreportāžas laikā videogrāfs nevar kontrolēt, kas notiek kadrā. Un vēl jo vairāk, viņš nevar kontrolēt apgaismojumu un ir spiests pielāgoties pašreizējiem filmēšanas apstākļiem. Tāpēc videogrāfam var rasties lērums problēmu. Bet bez neprecīzi uzstādītās ekspozīcijas un nepareizi uzstādītā Baltā balansa (WB), pastāv viens absolūts ļaunums – mirgojošais efekts. To vēl sauc par mirgošanu jeb flikeru (flicker).
Ja vietās, kur notiek video filmēšana, ir ieslēgtas dienasgaismas vai dzīvsudraba spuldzes (kuras bieži izmanto lielveikalos, noliktavās un birojos), vai arī, ja kadrā iekļūst datoru monitori vai televizori, tad visticamāk, šajā video filmā būs manāma gaismas mirgošana no šiem avotiem. Par laimi – šo defektu var viegli novērst un izvairīties, jo tas ir saistīts ar tādu elektrotīkla raksturlielumu kā strāvas frekvence.
Šis mirgošanas efekts ir saistīts ar mākslīgā apgaismojuma avota darbības īpatnībām. Lielākai daļai dažādu tipu lampām ar atšķirīgu darbības principu mirgošanas jeb flikera efekts ir maz pamanāms. Tas ir saistīts ar strāvas frekvenci elektrotīklā vai ar konkrētas lampas konstrukciju.
Cilvēka acs neatšķir šo mirgošanu, savukārt kamera, kas uzņem daudz kadrus sekundē, viegli pamanīs mirgošanu. Īpaši Slo-Mo režīmā (lēnās kustības režīmā) šis efekts izpaužas visā savā krāšņumā.

To var viegli ieraudzīt, vienkārši ierakstiet video palēninātā kustībā (video Slo-Mo režīmā), neizmantojot mākslīgo apgaismojumu (filmējot ārpus telpām, ārā). Jūs redzēsiet, ka mirgošanas nemaz nav.
Īsumā, tas notiek tāpēc, ka ir nepareiza apgaismojuma frekvence un videokameras slēdža ātrums. Parasti mirgošana nav problēma, ja telpās pastāvīgi tiek uzstādīti gaismekļi. Tas varētu būt, piemēram, 50Hz parastajām kvēlspuldzēm. Bet situācija radikāli mainās, kad jums ir jāfilmē pie LED paneļu gaismām, jo īpaši, ja šis apgaismojums ir ar dažādu spilgtumu.
Risinājums ir ļoti vienkāršs.
* Padoms * – viss ir atkarīgs no pareizā slēdža ātruma un kadru ātruma izvēles.

Lai atbrīvotos no flikera jeb mirgošanas efekta, izmantojiet profesionālu filmēšanas/video aprīkojumu vai speciālas lampas bez šādas mirgošanas.
Varat novērst mirgošanas efektu arī manuāli, attiecīgi pielāgojot slēdža ātrumu jeb ekspozīcijas laiku. Piemēram, pašreizējā frekvence ASV elektrotīklos ir 60 Hz, kas nozīmē, ka ASV ir nepieciešams filmēt (uzņemt kadrus) ar slēdzi 1/60 s (vai ar reizinātām vērtībām: 1/120 s, 1/180 s utt.). Eiropā pašreizējā frekvence elektrotīklā ir 50 Hz, tāpēc Jums vajadzētu filmēt ar slēdža ātrumu 1/50 s (vai ar citām reizinātām vērtībām: 1/100 s, 1/150 s utt.).

Tagad dažas valstis izmanto dažādas frekvences. Visa Ziemeļamerika un Dienvidamerikas ziemeļi izmanto 60 Hz frekvenci, bet Eiropā, Āfrikā un Āzijā tie ir 50 Hz.
Tas ir tieši saistīts ar konkrētās valsts maiņstrāvu.
Jūs varat izjust kameras video attēla mirgošanu, ja filmēšanas laikā videokamera nav sinhronizēta ar šo frekvenci.

Rezultātā var iegūt vienu attēlu, kas tiek uzņemts pie ieslēgtas fluorescējošās gaismas, bet otru – kad šī gaisma ir izslēgta, tādā veidā nodrošinot pilnīgi atšķirīgus apgaismojuma rezultātus, pat ja kameras iestatījumi paliek identiski.

Tas pats attiecas uz video filmēšanu; rēķinieties ar to, ka katrs kadrs mainīsies lielā ātrumā, tāpēc video atskaņošanas laikā Jūs redzēsiet mirgošanas jeb flikera efektu, tas ir, Jūs redzēsiet šo pulsējošo mirgošanu.

Risinājums

Lai atrisinātu videokameras attēla mirgošanas problēmu, Jums vienkārši jāsaskaņo (jāpielāgo) mākslīgā apgaismojuma kadru ātrums ar Jūsu kameras kadru ātrumu.
To var panākt divos veidos.
Vispirms jāpielāgo savs FPS (kadru ātrums sekundē)
Lai to izdarītu, attiecīgās valsts frekvence ir jāreizina vai jādala veselos skaitļos.
Tiem, kuri ir piemirsuši matemātiku, veseli skaitļi ir skaitļi, kuriem nav decimāldaļu vai daļu. Tātad 1,2,3,4 utt.

Apskatīsim Ameriku kā piemēru:
Ja atrodaties Amerikā, kamerai ir jāiestata 60 kadri sekundē, jo Amerikā maiņstrāvas frekvence ir 60 Hz.
Tagad daudzas sākuma līmeņa kameras nevar uzņemt attēlus (pareizi eksponēt attēlus) tik ātri, jo īpaši, ja filmējat 4K.
Tikai kameras, piemēram, Panasonic GH5s (bezspoguļa kamera) var uzņemt 4K videokadrus ar ātrumu 60 kadri sekundē.
Lai gan, filmējot ar zemāku izšķirtspēju, piemēram, FHD (1920 × 1080), Jūs, visticamāk, varēsiet uzņemt 60 kadrus sekundē, pat 120 kadrus sekundē, ja Jums ir pēdējā izlaiduma kameras.
Pēdējā laikā pat mobilie tālruņi nodrošina šo kadru ātrumu.
Un turpinot, 120 kadri sekundē dos rezultātus bez mirgošanas, jo veselais skaitlis tiek reizināts ar 60 (60 x 2 = 120)
Ja jūsu kamera var uzņemt tikai 30 kadrus sekundē, teiksim Sony a7 III, kas filmē 4K pie 30 kadriem sekundē, tad tas ir vesela skaitļa dalījums 60 (60/2 = 30). Puse no 60.
Ja Amerikā Jūs filmējāt 4K ar 25 kadriem sekundē, tad Jūsu video kadros būs novērojams mirgošanas efekts. (25 x 2 = 50, nevis 60).
Tomēr, ja brīvdienās Jūs dodaties uz Eiropu, Āziju vai Āfriku, filmēšana ar ātrumu 25 kadri sekundē nostrādās perfekti, jo viņu maiņstrāva tīklā ir 50 Hz (25 x 2 = 50).
Tādējādi, atkarībā no tā, kurā pasaules valstī Jūs atrodaties filmēšanas laikā, no tā būs atkarīgs, cik kadri sekundē ir jāiestata kamerai, lai iekļautos atbilstošajā frekvencē. Tas tiešām ir ļoti vienkārši!

Slēdža ātruma atbilstība (pielāgošana)

Lai gan FPS (kadri sekundē) pielāgošana ir labākais ierocis, lai novērstu kadru mirgošanu, ir gadījumi, kad kamera nevar to atbalstīt, piemēram, ja tā uzņem 24 kadrus sekundē.
Ne 60 Hz, ne 50 Hz nevar vienmērīgi sadalīt ar 24.
Tāpēc, lai to labotu, mēs izmantojam fotokameras slēdža ātrumu.
Atkal, viss, kas mums jādara, ir pārliecināties, ka slēdža ātrums ir vienāds ar maiņstrāvas frekvenču reizinājumu / dalījumu valstī, kurā mēs filmējam.
Tāpēc, ja mēs filmējam Amerikā ar frekvenci 60 Hz, mums ir nepieciešams uzlikt slēdža ātrumu 1/60, 1/125 utt.

* Lūdzu, ņemiet vērā, ka es ieguvu slēdža ātrumu 1/125, nevis 1/120. Tas ir vienkārši tāpēc, ka Jums nav slēdža ātruma 1/120. Tātad 1/125 ir tuvākā iespēja.
Ja mēs būtu Eiropā, mums vajadzētu būt 1/50, 1/100 utt.

Kustības izplūšana jeb „blūrs”

Ja jums ir kamera, kas var uzņemt 60 kadrus sekundē vai vairāk, tad ir nepieciešams lielāks slēdža ātrums, lai kustības izplūšana jeb blūrs būtu „pareizs”. Es pateicu „pareizs” pēdiņās, jo tā ir mākslinieciska izvēle.

Tas, cik lielu kustības izplūšanu (blūru) jūs vēlaties, ir atkarīgs no jums, bet lielākoties video filmās izmanto standarta kustības izplūšanas noteikumu.

180 grādu slēdža noteikums

180 grādu slēdža noteikums nosaka, ka slēdža ātrumam jābūt vismaz divreiz ātrākam nekā kadra ātrumam, lai filmā būtu izplūšanas jeb blūra efekts.

Amerika (60 Hz)

Tātad, ja Jūs Amerikā filmējat video 4K kvalitātē parastā režīmā, (nav Slo-Mo „slow motion” režīms) ar 30 kadri sekundē, vislabāk to uzņemt ar slēdža ātrumu 1/60.
Ja jums ir GH5 un jūs vēlaties filmēt lēnā kustības režīmā 60 kadri sekundē, tad slēdža ātrumam jābūt vismaz 1/125 kadri sekundē.
Ja jums ir Sony A7 III un vēlaties filmēt FHD ar 120 kadriem sekundē, tad nepieciešams minimālais slēdža ātrums 1/250. Atkal 1/240 slēdzis nepastāv, tāpēc tuvākais slēdža ātrums ir 1/250.

Eiropa (50 Hz)

Tātad, ja filmējat video 4K bez lēnās kustības režīma ar 25 kadri sekundē, tad vislabāk ir filmēt ar slēdža ātrumu 1/50.
Ar Panasonic GH5 kameru, kas filmē 4K lēnās kustības režīmā ar 50 kadriem sekundē, slēdža ātrumam jābūt vismaz 1/100 kadriem sekundē.
Ja filmējat ar Sony A7 III un vēlaties uzņemt FHD ar 100 kadriem sekundē, tad jums ir nepieciešams minimālais slēdža ātrums 1/200.

Lēnā kustība rada mazāk gaismas.

Ļoti svarīgi to atcerēties, filmējot lēnas kustības, neatkarīgi, kāda ir izšķirtspēja (rezolūcija).
Kā minēts iepriekš, jo lēnākā kustības režīmā vēlaties filmēt, jo ĀTRĀKAM jābūt slēdža ātrumam (piemēram, 1/250 ir ātrāks par 1/100).
Lielāks slēdža ātrums laiž mazāk gaismas nekā mazāks slēdža ātrums.
Tādējādi, jo lēnāk filmēsiet, jo tumšāki būs jūsu videokadri (eksponētie attēli), tas nozīmē, ka jums ir nepieciešams vairāk gaismas, lai uzņemtu lēnās kustības.
Tādēļ jums jāņem vērā, cik labi jūsu kamera darbojas vājā apgaismojumā. Jo augstāks ir ISO, jo ātrāk jūs varat nospiest slēdža pogu, lai iegūtu lēno kustību vājā apgaismojumā.
Tā nav problēma, ja jūs filmējat lēnās kustības dienas vidū, bet, ja lēnās kustības plānojat filmēt vājā apgaismojumā, jums noteikti būs nepieciešams mākslīgais apgaismojums

Saule nemirgo

Atcerieties, ka saule ir pastāvīgs gaismas avots, lai jūs varētu filmēt jebkurā vietā, neatkarīgi no tā, kurā valstī atrodaties.
Vienkārši atcerieties, ka, ja uz ielas parādās mākslīgie gaismas avoti un jūs izmantojat nepareizus iestatījumus, jūsu kameras gaismas mirgos.
Ne visi mākslīgie gaismas avoti pulsē. Dārgāki un specializētāki studijas gaismekļi rada impulsu ar ļoti augstu frekvenci, tāpēc tie patiešām izskatās kā pastāvīgi gaismas avoti, atrisinot mirgošanas problēmu kopumā.
Es ceru, ka šī informācija jums palīdzēs! Vienkārši atcerieties pareizi iestatīt kadru ātrumu sekundē (fps) vai slēdža ātrumu.